Nupat noskatījos „Koru karu” finālu. Skaisti. Bet ne par to stāsts. Reiniks paziņoja, ka finālā esot piezvanīts gandrīz 200 tūkstoš reižu! Nav grūti šo ciparu pareizināt ar ekrāna malā sīkiem burtiņiem iedrukāto maksu par zvanu, lai sāktu ļodzīties ceļi... Vakar augstskolā ar pasniedzēju strīdējāmies par racionālās izvēles teoriju. Šis teica, ka nevar izskaidrot, kāda mārrutka pēc cilvēki ir gatavi, piemēram, piedalīties demonstrācijās, jo no viena cilvēka dalības tak nekas nemainoties. Man gan šķiet, ka dalību demonstrācijās es izskaidrot spēju, bet , lūk, spiešanu pa pogām šovos – to gan ne. Nu labi, ja attiecīgajā šovā piedalās draugs vai radinieks, tad gribas piezvanīt, lai tak mīļajam cilvēkam tiek kāds prieciņš un gandarījums, bet kāpēc balsot par... nu ne par ko? Nesaprotu, kas balso domburšovam līdzīgajos raidījumos (īpaši sajūsminos par tiem, kas piezvana, lai pateiktu, ka „man nav viedokļa”). Par zvaigžņu lietiem i nerunāsim... Grūti tagad TV programmā atrast raidījumu, kur man neliktu spiest pa pogām. Un, ak, vai, acis plaši ieplešas, veroties LNT „Zelta drudža” drudžainajā zvanīšanā, kad veiksminieks asarainā balsī stāsta par to, cik ļoti noderēs laimētā naudiņa, jo „pensionāriem taču grūta dzīve” un atzīstas , ka uz TV šovu lētticīgajiem piezvanījis ap 100 reižu...
Ar prieku skatos Paula krodziņu (sauciet mani par vecmodīgu) kaut tāpēc vien, ka tur man neviens neliek balsot par to, kurš labāks bārmenis – Rutulis vai Busulis -, un nebojā TV ekrānu ar kaut kādu krāsainu laukumu!
Tikai ieteikums – nākamajā reizē, kad pirksti niez paņemt telefonu, lai nobalsotu par to, ar kuru aktieri no Neprāta cenas gribas interviju pēc nedēļas redzēt, telefona pogu vietā piespiediet datora klaviatūrā www.ziedot.lv!
Tagad tik aktuālās ekonomiskās krīžošanās iespaidā gribas piezvanīt Godmanim un ieteikt sasaukt vēl vienu ārkārtas Saeimas sēdi, nosaukt to par šovu (un nebūs melots) un lūgt skatītājiem balsot par atraktīvāko debatētāju. Varbūt tad nevajadzēs uz valūtas fondu kājas aut
