***
Drūms vecis man ausīs pukst kaut ko par pilsoņu karu.
Bet es pagriežu degunu saulei un zinu -
no labās puses es visai labi izskatīties varu.
“Sēž valdībā muļķu bars, kas jāliek uz moku sola!”
Bet es noglaudu nešķirnes rudu runci, kurš
zaļgani pelēkās acis, mani ieraugot, izbrīnīts bola.
“Tos visus cietumos saspundēt būtu par maz”, viņš saka
Bet es veros, cik salātu zaļa uz mirkli
kļūst mana mīļākā pastaigu parka taka.
“Un ko tu par to visu teiksi? Vai tu vispār klausies?”
Es klausos -
kā mazie putnēni čivinot zaļās lapas sveic
un vārnas, mūžam saīgušas, ķērc.
***
Šodien pieslēdzos priekam.
Bezvadu pieslēgums -
pasit padusē
un staigā!
Ar kāju mākoņus stumju,
lai netraucē zilām prieka debesīm
sauleszaķu paroles
arī uz jūsu drēbēm mētāt.
Šodien pieslēdzos priekam.
Savienojums stabils -
ziņoju debesīm -
peļķes netraucēs
lēkāt.
Man varbūt vajadzēja piedzimt par gulbi.
Es varbūt piedzimu par gulbi.
Ne katrs gulbis, kurš piedzimst par gulbi,
izaug par gulbi.
Ne katrs gulbis, kurš izaug par gulbi,
piedzima par gulbi.
Ne katrs gulbis ir tiesīgs
būt gulbis.
Ir zosis, kas izaug
par gulbjiem.
Ir gulbji, kam jākļūst
par zosīm.
***
Spārni iestrēguši debesīs.
Kaut kā starp lidojumiem
aizmirsu
degvielu uzpildīt.
Spārni iestrēguši debesīs.
Bet es uz zemes
nosēdusies
dvēseli salāpīt.
Spārni iestrēguši debesīs.
Plauktā noputējis stāsts
par garo pupu
ko debesīs vīt...
