Pēdējās dienās Interneta vietnes pārpludinājis sabilnieka stāsts Somijas TV ar simtiem līdzi jūtošu komentāru un atbalstošu vārdu. Jā, somu žurnālisti uztaisījuši aizkustinošu stāstu. Jā, arī man kamols kaklā sakāpa, kad Millera kungs stāstīja par to, ka gribētu savus dēlus un mazbērnus uzaugam redzēt... BET. Kāpēc neviens nerunā par to, kāpēc tā notiek? Ir ļoti ērti atrast „melno bruņinieku”(lasi – hūti vai mākoņtēvu), kurš ir visa ļaunuma sakne, sākums un gals. Nav jau ar šie nekādi baltie gariņi, protams, bet visu novelt uz vienu slikto, pret ko cīnīties, ir tik ļoti vienkārši. Ne velti dažas labas partijas ar to slikto izsvēpēšanu aizvien turas reitingos.
Atmodas līderis, varonis un tagad nekā? Ok, tas bija labi, ko toreiz izdarījāt, bet, atvainojiet, ar karodziņu vicināšanu un auseklīšu spraušanu pie krūts vien uz zaļa zara netiksi. Tas tāpat kā kāzās – uzvilkt baltu kleitu un pateikt JĀ pie altāra nav maz, bet īstā varonība sākas nākamajā dienā. Ja jau tās hūtes un mākoņtēvi visus te par nabagiem būtu pataisījuši, kāpēc tad aizbraucēji nedodas strādāt tepat pie leišiem vai igauņiem? Ja jau te visiem līdzekļiem vietējais bizness tiek svēpēts ārā, kāpēc tad mūsu bāleliņi Īrijā un Anglijā neveido savu biznesu, bet lasa sēnes un ceļ mājas? Nu labi, ir arī veiksmes stāsti, bet izņēmumi apstiprina likumsakarību. Kāpēc ārzemēs letiņi ir gatavi dzīvot pa vairākiem vienā istabiņā, bet Latvijā bez divstāvu villas, platekrāna TV un BMW garāžā krīt depresijā?
Šķiet, ka mums tad to Atmodu nemaz nevajadzēja – visiem gribas, lai kāds izdara priekšā: nosūta strādāt pēc valsts sadales plāna, mākslīgi uztur rūpnīcas ar mākslīgo nodarbinātību un mākslīgi laimīgo dzīvi.
Es jau gan arī pati neko neesmu izdarījusi valsts ekonomikas stiprināšanā, nu, respektīvi, neesmu ne sev, ne citiem darba devējs. Bet vai tas ir tāpēc, ka kāds hūtīgais man padeni pielicis priekšā, vai tāpēc, ka dūšas par maz? (pareizā ir atbilde Nr.2)
Un visbeidzot, ja minētais sabilnieks ir uzņēmējs, kāpēc dēli neturpina viņa biznesu, bet brauc prom strādāt citu labā? Kāpēc ir tādi, kam vienmēr ir darbs un kāda nebūt iztikšana, lai arī pieticīga, un tādi, kam nekad nekā nav un svešā dārzā puķes vienmēr košākas?
p.s.godīgi sakot, domas par aizbraukšanu arī man nav svešas, bet ne jau pāris treknu onkuļu dēļ (btw, es viņus neattaisnoju), vienkārši ir kaut kādas pārejas ekonomikas likumsakarības, bez kurām pa lielam nekā. Arī maitas šādos pārejas periodos ir bijuši visādās valstīs. Tas, kas man riebj, ir čīkstēšana un sliktā onkuļa meklēšana! Lūk, tas ir mans šīsdienas kopsavilkums.
