Jābeidz čīkstēt!

Pēdējā laikā TV kanālos rāda kādu reklāmas klipu, kura izcelsmi un jēgu vēl neesmu sapratusi (vispār pat necenšos) – tiek rādīts gads, kurā latviešu bija tikpat, cik norvēģu, un tad tālāk cita diagramma, kas nepārprotami norāda, ka izmirstam. Tātad – ir slikti, bet nebaidies – būs vēl daudz sliktāk, vispār te būs pilnīgā, atvainojos, pakaļā, un, ja vēl neesi sakravājis čemodānus, lai dotos pie tiem pašiem daudzdzimstošajiem (?) norvēģiem, tad vaino pats sevi un krāj nabaga tarbai jau tagad!

Bet ko nu par reklāmām, kurās kādam sagribējies naudu (ak, mums vēl ir nauda!) ieguldīt. TV ziņu programmas ik pa laikam nāk klajā ar jaunākajiem statistikas apkopojumiem, kur mums atkal paveicies tikt godpilnajā pēdējā vietā, vai nu vismaz lejasgalā, vai nu vismaz zemāk par saviem tuvajiem Baltijas kaimiņiem! Tā tik ir ziņa! Un, ja pat gadās (nejaušu apstākļu sakritības rezultātā, protams) ierindoties kāda topa pirmajā pusē, tad tak vajag aši pieteikt, ka leiši vai igauņi tomēr pamanījušies tikt augstāk. Citādi vēl kādam, pasarg dies`, ienāks prātā, ka dzīvojam labā valstī!

Krištopāna „muļķu zeme” kā tāds labi pazīstams draudziņš saprotami un mīļi klejoja ļaužu mutēs, pie viena ļaujot arī pašu Vili par nelieti nosaukt. Toties, kad prezidente atļāvās no Dziesmusvētku skatuves izsaukties : „Mēs esam vareni!”, tauta apmulsumā skatījās riņķī – nez vai kas tik piedauzīgs maz pieļaujams?

Vairāk par izdevīgiem SVF aizdevuma procentiem, vairāk par 2.līmeņa pensijas uzkrājumu, vairāk par 1.vietu Eirovīzijā mums vajadzīga pašapziņa! Esmu pārliecināta, ka vismaz par pusi draņķīgo lietu, kas mums nenoliedzami netrūkst, atbildīgi esam mēs paši – ar savu čīkstēšanu. Pasniedzējs Ābrams Kleckins savulaik, mums, studentiem teica apmēram tā: „Nav jēgas čīkstēt, ja neko nevar mainīt; un galīgi nav jēgas čīkstēt, ja vēl kaut ko var mainīt!” Vienkārši – jābeidz čīkstēt!!!

Nobeigumā citāts no „Sestdienas” raksta par dzīvi robežpilsētā Valgā/Valkā:
Tomēr igauņi ir lieli nacionālisti un savrupi. „Pat ziņās vienmēr stāsta tikai par saviem sasniegumiem. Par pasaules hokeja čempionātu nestāsta neko, jo igauņi tajā nepiedalās. Vai motosportā kādreiz: pastāsta, kurā vietā viņu braucējs, bet, ka Serģis uzvarējis, nemaz nepiemin! (..) Un, ja ir kāds sižets, ka Igaunijā ir problēmas, tam beigās vienmēr būs piebilde, ka Latvijā šajā ziņā ir vēl sliktāk! (..)

Lūk tā dara viņi, igauņi, ja jau reiz tīk salīdzināties...

p.s.90-to sākumā esot bijusi liela dzimstība. Vai tāpēc, ka ekonomiskā situācija bija laba? Nē, tāpēc, ka optimisms bija.

Daudz laimes solidaritātes dienā!!!

Uzņēmējs Pēteris piecēlās no rīta pacilātā noskaņojumā apņēmības pilns parādīt savu vīrišķību un mīlēt dzīves skaistāko rotu – sievietes! Ir taču 8.marts! Pēteris uzvilka vietējās mazpilsētas šuvējas-sievietes nevainojami pašūto uzvalku un apsēja sievas gādīgi nolikto kaklasaiti. Tad Pēteris devās uz vietējās puķuveikala īpašnieces-sievietes veikaliņu, kur nopirka pārdevējas-sievietes iesaiņotās dārznieces-sievietes audzētu tulpju pušķi un devās sveikt sava uzņēmuma darbinieces-sievietes. Jau iepriekšējā dienā Pēteris tālredzīgi bija pasūtījis šampanieti un konditores-sievietes ceptās kūkas. Pēteris neskopojās ar skaistiem vārdiem, ko no rīta bija izlasījis kādas dzejnieces-sievietes grāmatiņā un apdāvināja savas darbinieces ziediem, cienāja ar kūkām un šampanieti. Sievietes staroja laimē. Sekretāre-sieviete smaidīdama izmazgāja šampanieša glāzes svinību noslēgumā un grāmatvede-sieviete pārskaitīja naudu pārtikas veikaliņa saimniecei-sievietei par šampanieti. Diena bija izdevusies! Svētki ir lieliska diena, lai atgādinātu, cik ļoti Pēteris mīl savas sievietes!
Cik labi, ka mēs, sievietes, esam tik lieliskas un ļaujam mūsu vīriešiem būt vīriešiem! Daudz laimes solidaritātes dienā!