Pēdējā laikā TV kanālos rāda kādu reklāmas klipu, kura izcelsmi un jēgu vēl neesmu sapratusi (vispār pat necenšos) – tiek rādīts gads, kurā latviešu bija tikpat, cik norvēģu, un tad tālāk cita diagramma, kas nepārprotami norāda, ka izmirstam. Tātad – ir slikti, bet nebaidies – būs vēl daudz sliktāk, vispār te būs pilnīgā, atvainojos, pakaļā, un, ja vēl neesi sakravājis čemodānus, lai dotos pie tiem pašiem daudzdzimstošajiem (?) norvēģiem, tad vaino pats sevi un krāj nabaga tarbai jau tagad!
Bet ko nu par reklāmām, kurās kādam sagribējies naudu (ak, mums vēl ir nauda!) ieguldīt. TV ziņu programmas ik pa laikam nāk klajā ar jaunākajiem statistikas apkopojumiem, kur mums atkal paveicies tikt godpilnajā pēdējā vietā, vai nu vismaz lejasgalā, vai nu vismaz zemāk par saviem tuvajiem Baltijas kaimiņiem! Tā tik ir ziņa! Un, ja pat gadās (nejaušu apstākļu sakritības rezultātā, protams) ierindoties kāda topa pirmajā pusē, tad tak vajag aši pieteikt, ka leiši vai igauņi tomēr pamanījušies tikt augstāk. Citādi vēl kādam, pasarg dies`, ienāks prātā, ka dzīvojam labā valstī!
Krištopāna „muļķu zeme” kā tāds labi pazīstams draudziņš saprotami un mīļi klejoja ļaužu mutēs, pie viena ļaujot arī pašu Vili par nelieti nosaukt. Toties, kad prezidente atļāvās no Dziesmusvētku skatuves izsaukties : „Mēs esam vareni!”, tauta apmulsumā skatījās riņķī – nez vai kas tik piedauzīgs maz pieļaujams?
Vairāk par izdevīgiem SVF aizdevuma procentiem, vairāk par 2.līmeņa pensijas uzkrājumu, vairāk par 1.vietu Eirovīzijā mums vajadzīga pašapziņa! Esmu pārliecināta, ka vismaz par pusi draņķīgo lietu, kas mums nenoliedzami netrūkst, atbildīgi esam mēs paši – ar savu čīkstēšanu. Pasniedzējs Ābrams Kleckins savulaik, mums, studentiem teica apmēram tā: „Nav jēgas čīkstēt, ja neko nevar mainīt; un galīgi nav jēgas čīkstēt, ja vēl kaut ko var mainīt!” Vienkārši – jābeidz čīkstēt!!!
Nobeigumā citāts no „Sestdienas” raksta par dzīvi robežpilsētā Valgā/Valkā:
Tomēr igauņi ir lieli nacionālisti un savrupi. „Pat ziņās vienmēr stāsta tikai par saviem sasniegumiem. Par pasaules hokeja čempionātu nestāsta neko, jo igauņi tajā nepiedalās. Vai motosportā kādreiz: pastāsta, kurā vietā viņu braucējs, bet, ka Serģis uzvarējis, nemaz nepiemin! (..) Un, ja ir kāds sižets, ka Igaunijā ir problēmas, tam beigās vienmēr būs piebilde, ka Latvijā šajā ziņā ir vēl sliktāk! (..)
Lūk tā dara viņi, igauņi, ja jau reiz tīk salīdzināties...
p.s.90-to sākumā esot bijusi liela dzimstība. Vai tāpēc, ka ekonomiskā situācija bija laba? Nē, tāpēc, ka optimisms bija.
Nu es teiktu tā - ir zināmas lietas, kuras nekad nemainīsies, kamēr cilvēki neiemācīsies visas negācijas savā starpā ar draugiem izdiskutēt un aizmirst. Vai varbūt kamēr neiemācīsies kļūt veselīgāk egoistikāki. Nu - ar domu: es gribu ģimenē 2 bērnus. Nevis tāpēc, ka (jau minētā) reklāma saka, ka mūsu ir mazāk kā norvēģu, ne tāpēc, lai valstij dāvinātu vēl vienu pilsoni (kas tas tāds visār?), bet tāpēc, ka es gribu 2 bērnus ģimenē, es gribu savam pirmajam bērnam draugu un balstu dzīvei (nu kaut ko tādu es tak varu uzdrīkstēties cerēt, vai ne? ka mani bērni būs draugi - vismaz to!), es gribu savu saimi gaišu, jauku. Un tāpēc es cenšos nelasīt avīzes, neskatos BezTabu un Tautas Balsi, kur arī praktiski nekā gaiša nav, es gaidu pavasari, stārķus atlidojam, pilsētas svētkus... nu kaut ko tādu! Varbūt vienkārši informācijas ir par daudz, lai to spētu sagremot, tāpēc ir neveselīgā egoismā vieglāk atviegloti nopūsties par to, ka man jau nu gan tik slikti nav vai - vēl neveselīgāk - atrast visu nelaimju cēloni vilkos, lācīšos un citos zvēriņos.
AtbildētDzēstJādzīvo pašam sev. Pašam savai ģimenei. Pašam saviem draugiem par prieku un sev par lielu patikšanu - tad arī viss cits būs mazāk svarīgs, negribēsies svešu ziņu un prieks par dzīvi nodrošinās veselīgu pašapziņu. Un izaugsmi!