Un kas mani dīdīja kādā portālā atvērt komentāru sadaļu pie raksta par Mārtiņa Freimaņa aiziešanu? Tas pats ziņkārīgais dīdeklis, kas turpat pāris centimetru zemāk lika uzklikšķināt uz vēl kādas ziņas par to pašu Mārtiņu , tikai pāris mēnešu senākas, un palasīt komentārus pie tās... Pirmajā lasāmlapā daudz, ļoti daudz aizkustinošu atvadvārdu, cieņas un mīlestības apliecinājumu! Otrajā (dažus pārkopēju):
„ko tas p e d i ņ š saprot no mūzikas?-šalala.......lohs,šļupsteklis!! !
Mārtiņs ir atriebīgs, viegli aizkaitināms tipiņš...
atliek cilvekam pafilmeties seriaalaa ta uzreiz sakaapj galva. nekas vairak par parastu cilvēku vinjs nav, jo neuzskatu vinju par nekadu makslinieku, kur nu vel par muziki, vai muzikas parzineju.
skiet ka popmuuzikas lielaakais idiots! Drausmiigi slikts aktieris un 2x sliktaaks dziedaataajs, un visam pamataa - neatkaartojamaa dzeja (dzejnieks tacu).
Man skiet ka Latvijas muzikas viens no kapakmenjiem. Kopaa ar Racu un Reiniku.
skiet ka popmuuzikas lielaakais idiots! Drausmiigi slikts aktieris un 2x sliktaaks dziedaataajs, un visam pamataa - neatkaartojamaa dzeja (dzejnieks tacu). „
Kāds iespējams tagad saviebās nepatikā – sak`kāpēc viņai tādas lietas par aizgājēju tagad jārāda? Ziniet, kāpēc? Tāpēc, ka es ieteiktu šos komentārus iegravēt kapakmenī! Nu labi, visvairāk es gribētu, lai šādi komentāri nekad un nekur ne par vienu cilvēku neparādītos, bet , ja nu bez tādas verbālas caurejas nekādi nevar, tad – davai, samainām šis plūsmas vietām – labo dzīvam esot, bet slikto tad, kad cilvēka vairs nav.
Kāpēc, nu kāpēc mēs tik ļoti lepojamies ar kapu kultūru? Kāpēc dzimšanas dienā (ja atceramies) nopērkam vienu plānu rozīti, bet uz kapiem stiepjam milzu kroņus? Kāpēc radutantes mājās neierodamies zāli nopļaut, bet kapos veidojam žurnālu vāku cienīgus daiļdārzus?
Par aizgājēju labu vai neko. Nē! Par dzīvo labu vai neko!!!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru