Publisko telpu pēdējās nedēļas pārpludinājis skandāls Jūrmalas bērnudārzā – šausmas, audzinātāja atļāvusies pirms ēdienreizēm kopā ar bērniem skaitīt lūgšanu! It kā ar to vēl nebūtu gana – Ziemassvētkos uz bērnudārzu ataicināts pavisam īsts dzīvs mācītājs! Un pie tā visa audzinātājas nav pamanījušās bērniem izskaidrot, ka - kas bērnudārzā mācīts, tas paliek bērnudārzā un nav mājās atrādāms. Skaidra lieta, ka te nu laiks slīpēt sūdzību spalvas un virināt starptautisko tiesību lappuses, lai šādu te visatļautību izbeigtu. Bērns mājās pirms ēšanas saliek rokas lūgšanā! Kas var būt trakāks par to!
Es, saprotams, zinu, ka stāv rakstīts – valsts un Baznīca ir šķirtas. Es saprotams esmu ko dzirdējusi par reliģijas brīvību. Un loģiski – par sabiedriskā līguma rezultātā sakasītajām naudiņām (lasi – nodokļiem) būs apmaksāt tikai to, kas stingri melns uz balta izglītības programmās sastiprināts.
Bet tad man kā pilsonei – nodokļu maksātājai - rodas daži nevainīgi jautājumi – uz kāda tāda valsts pasūtījuma pamata sabiedriskā televīzija svētku reizēs pārraida lielāko konfesiju mācītāju uzrunas? Dievkalpojumus svētdienās? Nav pamanīts neviens norādījums uz apmaksātu raidlaiku...
Un tad man kā bērnudārznieka mammai – kristietei – jautājums, kurā instancē man sākt skandalēties par to, ka Ziemassvētkos manam bērnam valsts apmaksātā iestādē stāsta, ka eksistē tāds onkulis Ziemassvētku vecītis un Lieldienās mēģina pārliecināt, ka olas atnes zaķi? Nu tradīciju uzskaitījums varētu turpināties ilgi... Teiksiet – kas gan tur slikts, ka svin svētkus? Nē, principā nekā slikta nav. Bet šķiet, ka arī nevienā programmā šādas lietas ierakstītas nav. Tikai kaut kā drusku negodīgi sanāk – ja par maniem nodokļiem apmaksā ... arī ticību... tikai tādu, kam es kā mamma nepiekrītu, bet neapmaksā to, ko es gribētu savam bērnam dot.
Nū, ja bērnam ieborētu, ka Ziemassvētku vecītis ir īsts, tad varbūt tu sāktu piekrist, ka ticību vajadzētu atstāt bērna ziņā, kad viņš tai nobriedīs? :)
AtbildētDzēst